Saldēti frī kartupeļi, piena produkti, svaigas zivis un daudzas zāles ceļā uz veikalu vai aptieku Latvijā iziet caur aukstajām noliktavām. Aukstā noliktava ir cita veida ēka nekā parasta noliktava. Specifikācijas, kas nosaka tās ekspluatācijas izmaksas, apskates laikā viegli palaist garām, un daļa prasību, kas attiecas uz precēm, attiecas arī uz nomāto ēku.
Šajā rakstā apskatām divus galvenos temperatūras režīmus, tehniskos parametrus, kas nosaka ekspluatācijas izmaksas, Latvijas un ES prasības un to, kas jāpārbauda pirms aukstās noliktavas nomas līguma parakstīšanas.
Divi temperatūras režīmi
Aukstās noliktavas iedala divās galvenajās grupās, un katrai ir sava infrastruktūra, enerģijas izmaksas un darba prasības.
Saldētava (–18 °C līdz –25 °C)
Robežu nosaka ES tiesību akti: ātri sasaldēti pārtikas produkti jāuzglabā –18 °C vai zemākā temperatūrā jebkurā produkta vietā, un pārvadājot pieļaujams tikai īslaicīgs temperatūras kāpums līdz 3 °C (Direktīva 89/108/EEK). Dažus produktus glabā vēl aukstāk: saldējumu bieži uzglabā –22 °C līdz –25 °C, lai saglabātu tā konsistenci.
Saldētavas ir kapitālietilpīgākais aukstās noliktavas veids. Izolācijas paneļi ir biezāki (parasti 150–200 mm poliuretāna), aukstumiekārtas lielākas un enerģijas patēriņš augstāks. Zem grīdas plātnes vajadzīga apsilde: bez tās grunts sasalst, izplešas un grīda plaisā.
Tipiski produkti –18 °C līdz –25 °C temperatūrā: saldēta pārtika, saldējums, jūras veltes, gaļa, gatavie ēdieni, saldēta mīkla un zāles, kurām nepieciešama dziļā sasaldēšana.
Atdzesēta glabāšana (+2 °C līdz +8 °C)
Atdzesētā režīmā preces glabā no +2 °C līdz +8 °C, svaigiem produktiem un piena produktiem visbiežāk +4 °C līdz +6 °C. Šajā diapazonā baktērijas vairojas lēnāk, bet produkts nesasalst.
Atdzesētas noliktavas ir lētāk uzbūvēt un uzturēt nekā saldētavas, taču krājumi apgriežas ātri un rampas ir noslogotas. Svaigiem produktiem ir īss derīguma termiņš, tāpēc ēkai vajadzīgi ātrgaitas ruļļu vārti, rampu blīvējumi, kas iekraušanas laikā notur temperatūru, un bieži arī temperatūras kontrolēta sagatavošanas zona.
Tipiski produkti +2 °C līdz +8 °C temperatūrā: piena produkti, svaigi augļi un dārzeņi, ziedi, dzērieni, svaiga gaļa un zivis, kā arī zāles, kuras jāuzglabā ledusskapī.
Galvenie tehniskie parametri
Papildus iestatītajai temperatūrai daži parametri nošķir auksto noliktavu, kuru ir lēti uzturēt, no tādas, kas izmaksās dārgi.
Izolācija un ēkas apvalks
| Parametrs | Saldētava (–18 °C līdz –25 °C) | Atdzesēta (+2 °C līdz +8 °C) |
|---|---|---|
| Paneļu biezums | 150–200 mm PUR/PIR | 80–120 mm PUR/PIR |
| Grīdas izolācija | Obligāta, ar grīdas apsildi | Obligāta, bez grīdas apsildes |
| Tvaika barjera | Kritiska, abās pusēs | Standarta |
| Gaisa slūžas vai PVC aizkari | Katrā pārejā | Ieteicami |
Paneļu biezums tieši ietekmē enerģijas rēķinu. Plāna izolācija attīstītājam ļauj ietaupīt vienreiz, bet pēc tam aukstumiekārta katru stundu strādā smagāk visu 5–10 gadu nomas periodu.
Aukstumiekārtas un aukstumaģenti
Mūsdienīgās aukstajās noliktavās parasti izmanto amonjaku (NH₃) vai CO₂. Amonjaks ir ļoti efektīvs, un tā globālās sasilšanas potenciāls ir nulle, taču vajadzīga gāzes noplūdes detektēšana, ventilācija un avārijas procedūras. Vecākās un mazākās iekārtās bieži izmanto HFC maisījumus, un tad nomniekam svarīga ES F-gāzu regula (ES) 2024/573:
- Kopš 2025. gada 1. janvāra jebkura izmēra saldēšanas iekārtu apkopē aizliegts izmantot jaunus aukstumaģentus, kuru globālās sasilšanas potenciāls (GWP) ir 2 500 vai vairāk. Reģenerētu vai pārstrādātu gāzi drīkst izmantot līdz 2029. gada beigām. R404A, kas bieži sastopams vecākās saldētavās, ir virs šīs robežas.
- No 2032. gada lielākajai daļai stacionāro saldēšanas iekārtu robeža jaunai gāzei apkopē samazinās līdz GWP 750.
- Iekārtām jāveic noplūdes pārbaudes ar biežumu, kas atkarīgs no aukstumaģenta uzpildes apjoma: no reizes 12 mēnešos līdz reizei 3 mēnešos, un retāk, ja uzstādīta noplūdes noteikšanas sistēma.
Ja iekārta strādā ar augsta GWP maisījumu, pārbūve vai nomaiņa ir neizbēgama. Rakstiski vienojieties, kurš par to maksā un cik ilgi noliktava var nedarboties.
Pēc tam noskaidrojiet, kurš maksā par enerģiju. Aukstumiekārtas parasti ir lielākais elektrības patērētājs aukstajā noliktavā. Noskaidrojiet, vai šī elektrība ir iekļauta apsaimniekošanas maksā vai tiek rēķināta atsevišķi, un vai maksājat par daļu no koplietotas iekārtas vai par savu atsevišķi uzskaitītu zonu. Kopš 2026. gada februāra "Sadales tīkls" portālā e-st.lv nodrošina faktiskos 15 minūšu uzskaites datus, tāpēc iznomātājs var parādīt visa gada slodzes grafiku, arī nakts bāzes slodzi, kas atklāj vāju izolāciju vai slikti noblīvētus vārtus.
Iekraušanas infrastruktūra
Lielākie temperatūras zudumi rodas pie rampas. Katru reizi, kad vārti atveras, iekšā ieplūst silts gaiss, un aukstumiekārtai temperatūra jāatjauno. Meklējiet:
- Rampu blīvējumus vai aizsargtuneļus: piepūšamus vai putu blīvējumus, kas noslēdz spraugu starp piekabi un ēku
- Ātrgaitas ruļļu vārtus starp temperatūras zonām, lai ierobežotu gaisa apmaiņu
- Temperatūras kontrolētas sagatavošanas zonas: buferzonas, bieži +10 °C līdz +12 °C, starp rampu un galveno noliktavu
- Priekštelpas: īpaši svarīgas saldētavās, kur vasarā starpība starp āra gaisu un noliktavas iekšpusi var pārsniegt 40 °C
Grīdas nestspēja
Saldētavās stelāžas bieži ir augstākas, lai pēc iespējas labāk izmantotu dārgo atdzesēto tilpumu, un tas nozīmē lielākas punktslodzes uz plātni. Grīda ar 5 t/m² nestspēju, kas ir standarts parastās noliktavās, augstām aukstās noliktavas stelāžām var nepietikt. Pārbaudiet grīdas nestspējas specifikāciju, bet saldētavā arī to, vai grīdas apsilde projektēta plānotajai slodzei. Par punktslodzēm vairāk grīdas nestspējas ceļvedī.
Brīvais augstums un uzglabāšanas blīvums
Katra atdzesētā gaisa kubikmetra uzturēšana maksā naudu, tāpēc brīvais augstums šeit ir vēl svarīgāks nekā parastā noliktavā. Rēķinot aptuveni vienu stelāžu līmeni uz katriem 2 m, saldētavā ar 12 m brīvo augstumu ietilpst 5 līmeņi, bet ar 8 m — tikai 3, turklāt aukstumiekārtu izmaksas uz kvadrātmetru proporcionāli nesamazinās. Izmaksas uz palešu vietu augstākās aukstajās noliktavās ir ievērojami zemākas. Pilns aprēķins ir brīvā augstuma ceļvedī.
Prasības, kas attiecas uz Latviju
Glabājamām precēm ir savas prasības, un daļa no tām attiecas uz pašu ēku:
- PVD atzīšana. Ja noliktavā plānots glabāt dzīvnieku izcelsmes produktus, kuriem nepieciešams noteikts temperatūras režīms, Pārtikas un veterinārajam dienestam (PVD) noliktava ne tikai jāreģistrē, bet arī jāatzīst saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 104 "Pārtikas uzņēmumu atzīšanas un reģistrācijas kārtība". Produktu glabāšanai bez temperatūras kontroles atzīšana nav vajadzīga, taču reģistrācija ir obligāta. PVD procedūru sāk tikai pēc ēkas nodošanas ekspluatācijā, tāpēc jaunbūvē atzīšanas laiks jāieplāno pārcelšanās grafikā.
- Temperatūras uzskaite. Ātri sasaldētai pārtikai Regula (EK) Nr. 37/2005 prasa iekārtas, kas bieži un regulāri reģistrē gaisa temperatūru un atbilst standartam EN 12830. Ierakstiem jābūt datētiem, un tie jāglabā vismaz vienu gadu. Noskaidrojiet, vai iznomātāja uzraudzības sistēma šīm prasībām atbilst vai jums vajadzēs savu.
- Zāles. Zāļu uzglabāšanai piemēro ES Labas izplatīšanas prakses vadlīnijas (2013/C 343/01), kas prasa noliktavas temperatūras kartēšanu pirms lietošanas un atkārtoti pēc būtiskām izmaiņām. Zāļu lieltirgotavas Latvijā licencē Zāļu valsts aģentūra (ZVA). Pieprasiet jaunāko kartēšanas pārskatu un noskaidrojiet, kurš to atkārto.
Vairāku temperatūru noliktavas un būvniecība pēc pasūtījuma
Daļa loģistikas parku ap Rīgu piedāvā vairāku temperatūru ēkas ar atsevišķām saldētām, atdzesētām un parastām zonām zem viena jumta. Tās der pārtikas izplatītājiem un 3PL uzņēmumiem ar dažādu produkciju: vienas saņemšanas rampas, viena krājumu sistēma, viena adrese. Risks ir koplietota iekārta. Ja vairākas zonas apkalpo viena aukstumiekārta, tās atteice skar visas zonas uzreiz, tāpēc jautājiet par rezervi: rezerves kompresoriem, diviem elektrības pievadiem un ģeneratora jaudu.
Jaunas aukstās noliktavas neparādās ātri. 2026. gada oktobrī Colliers norādīja, ka Rīgas attīstītāji jaunas kārtas sāk tikai tad, kad daļa telpu jau iznomāta, bet aukstā noliktava ir visvairāk konkrētam nomniekam pielāgotā telpa. Tāpēc rēķinieties, ka jaunas aukstās noliktavas tiks būvētas pēc pasūtījuma un ar atbilstošu termiņu. Zāļu loģistika ir viena no jomām, kur platības pieaug: zāļu izplatītājs "Recipe Plus" Rīgā būvē 13 800 m² loģistikas centru par €20 miljoniem, ko plānots pabeigt 2027. gada pavasarī.
Ko pārbaudīt pirms aukstās noliktavas nomas līguma parakstīšanas
Aukstās noliktavas nomas līgumā ir jautājumi, kādu parastas noliktavas līgumā nav. Pirms parakstīšanas:
- Enerģijas izmaksu struktūra: vai aukstumiekārtu elektrība ir iekļauta nomas maksā, apsaimniekošanas maksā vai tiek rēķināta atsevišķi? Kāds bija patēriņš uz m² vai palešu vietu pēdējos 12 mēnešos?
- Temperatūras garantija: vai līgumā noteikts diapazons, kas iznomātājam jāuztur, kā to reģistrē un kas notiek novirzes gadījumā?
- Rezerves barošana: vai ir dīzeļģenerators un cik stundas tas var darboties? Saldētavā 24 stundu elektrības pārtraukums bez rezerves var nozīmēt visu krājumu zaudējumu.
- Aukstumaģents un iekārtas: kāds aukstumaģents ir sistēmā, kurš uztur iekārtas un kurš maksā par kompresoru nomaiņu un iespējamo pāreju uz citu aukstumaģentu?
- Atļaujas: vai ēka jau ir PVD atzīta jūsu produktu grupai, un kurš iesniegs pieteikumu, ja nav?
- Apdrošināšana: preču apdrošināšana aukstajā noliktavā var būt ievērojami dārgāka, un daži iznomātāji prasa noteiktu seguma apmēru.
- Elastība: vai var pievienot temperatūras zonas vai pārveidot atdzesētu zonu par saldētavu, ja mainās jūsu produkcija?
Ar nomas izmaksu kalkulatoru varat aprēķināt kopējās telpu izmaksas, ieskaitot enerģiju, apsaimniekošanu un iekārtošanas amortizāciju. Aukstajā noliktavā bāzes nomas maksa viena pati var maldināt.
Salīdziniet aukstās noliktavas un citus noliktavu piedāvājumus visā Latvijā vietnē rentful.eu: īpašumi blakus, palešu vietas un reālās izmaksas, pirms pieņemat lēmumu.
Avoti: Direktīva 89/108/EEK par ātri sasaldētiem pārtikas produktiem; Komisijas Regula (EK) Nr. 37/2005, 2. pants; Regula (ES) 2024/573 (F-gāzes), 5. un 13. pants; Regula (EK) Nr. 853/2004, 4. pants; MK noteikumi Nr. 104 un PVD skaidrojums LV portālā, 2022. gada 17. oktobris; ES Labas izplatīšanas prakses vadlīnijas zālēm, 2013/C 343/01; "Sadales tīkls"; LSM, 2026. gada 27. janvāris; Colliers Baltic Property Snapshot, 2026. gada 3. ceturksnis; LSM, 2026. gada 14. augusts ("Recipe Plus").
